par lapegli

Sibīrijas lapegle (larix sibirica)

Sibīrijas lapeglei ir ļoti izturīga un ilgmūžīga koksne. Tā ir vienīgā skujukoku pārstāve, kura tiek pieskaitīta pie cietkoku kategorijas un pēc cietības ir pielīdzināma ozolam.

Lapegle ir izplatīta gandrīz visā Krievijas teritorijā, kā arī lielākajā daļā Eiropas , Japānas , ASV un Kanādas teritorijā, taču īpaši vērtīga ir vienīgi Sibīrijā augusī lapegle (lat. larix sibirca). Tā kā klimats Eiropā , Japānā un Ziemeļamerikā ir daudz maigāks, tad Eiropas , Japānas un Ziemeļamerikas lapegles koksne ir irdenāka un labākajā gadījumā salīdzināma ar vienkāršu priedi. Gadskārtas šādai lapeglei ir ap 3-5 mm platas, savukārt Sibīrijas lapeglei, tās var būt pat šaurākas par 0,5 mm.

Sibīrijas Lapegle ir izplatīta galvenokārt taigas mežos Krasnojarskas un Irkutskas apgabalos , kā arī mazāk Altaja kalnu reģionā un Tālajos austrumos. Tā kā šajos reģionos ir ļoti skarbs un diezgan sauss klimats (vidēji 65 %) ar krasām temperatūras maiņām (vasarā līdz pat + 40° C , bet ziemā līdz pat – 60° C), lapegle aug ļoti lēni un izaug ļoti blīva .

Lapegles sugas dendroloģiskās īpatnības kombinācijā ar skarbo klimatu arī rada šo augstvērtīgo koksni , kura ir salīdzināma ar cēlkokiem un cietkoksni. Par visvērtīgāko Sibīrijas lapegles paveidu tiek uzskatīta koksne no Krasnojarsjas apgabala centrālās un dienvidu daļas vai arī no Irkutskas apgabala, jo šajā apgabalos augošā lapegle ir gara , mazzaraina , blīva , un salīdzinoši viegli piegādājama no cirsmām uz zāģētavām.

Sibīrijas lapegles stumbrs ir diezgan gluds, un ar ļoti mazu rukuma koeficientu, zaru vainags ir konusveida formā. Tās augstums sasniedz 45-60 metrus un stumbrs diametrā var sasniegt aptuveni 1,5-2,5 metri. Tā sasniedz savu briedumu aptuveni 300-400 gadu vecumā. Lapegles Vidējais dzīves ilgums ir 500-700 gadi. Bet atsevišķos reģionos ir atrodami pat 1000 gadus veci koki. Pateicoties savam verenajam izskatam, lieliskajām īpašībām un izturību pret skarbo Sibīrijas klimatu, Sibīrijā tā tiek uzskatīta par varenības un mūžības simbolu.

Sibīrijas lapegle ir slavena visā pasaulē ar savām unikālajām bioloģiskajām un fizikāli-mehāniskajām īpašībām. Tāpēc to var klasificēt kā vienu no vērtīgākajiem celtniecības materiāliem. Lapegles stumbrs līdz pat 90 % sastāv no kodolkoksnes , kura ir ļoti cieta un aplieva ir tikai 10-20 mm.

Lapegle Jums kalpos 2-3 reizes ilgāk kā citas skuju koka sugas, pie tam bez papildus ķīmiskās apstrādes, turpretī citām koku sugām šāda apstrāde būtu obligāta.Tātad lapegles materiāls nav obligāti jāanseptizē vai jāimprignē, kā arī jāņem vērā faktors, ka Lapegles blīvuma dēļ, tās koksne ļoti slikti uzsūc impregnantu.

Savukārt tas, ka celtniecībā , nav izmontots ķīmiski piesātināts materiāls , ir ļoti svarīgs moments no ugundrošības viedokļa. Ugunskrēka gadījumā samazinās risks , ka cilvēks saindējas ar ķīmisko vielu (antiseptiķis , imprignants) garaiņiem jeb tvanu un pazaudē samaņu un rīcībspēju.

Sibīrijas lapegle ir slavena ar savu izturību pret mitrumu, pret mehāniskām slodzēm, pret kaitēkļiem un trupi. Kaltēta (ap 20% mitruma līmeni) Sibīrijas lapegles zāģmateriāla blīvums ir aptuveni 730 kg/m3, kas ir tikpat cik ozola un oša blīvums. Un gandrīz divreiz blīvāka nekā Eiropas egles vai priedes koksne (400 – 480 kg/m3 ). Arī pēc daudziem citiem faktoriem, kā piemēram, elastība un mehāniskā izturība, lapegle ir līdzvērtīga ozola un oša īpašībām.

Līdz XIX gs. Vidum Krievijā ar likumu bija aizliegta Sibīrijas lapegles tirdzniecība un izmantošana civilajiem mērķiem. Aizbildinoties ar to, ka tā ir nepieciešama militāro būvju celtniecībai , kuģu būvniecībai , dzelzceļu būvniecībai un infrastruktūras izbūvei. Izņēmumi, kuriem tika piešķirti lapegles materiāli bija Ziemas pils Sankt-Pēterburgā ,dažas baznīcas un Kremlis. Eksports bija praktiski aizliegts , vai ļoti ierobežots , līdz ar to Sibīrijas lapegles koksne bija samērā mazpazīstama ārpasaulei.

Vēsturiski lapegli izmantoja konstrukcijās un izstrādājumos, kas paredzēti ilgstošai ekspluatācijai pie nozīmīgām slodzēm. Daudzus gadsimtus lapegli izmantoja tiltu un ostas piestātņu būvniecībā, no tās izgatavoja telegrāfa stabus, raktuvju balstus, koka konstrukcijas kuģu būvē.

Kā klasisku piemēru jāpiemin Venēcijas pilsētas celtniecība V-IX gadsimtā, to balstot uz lapegles pāļiem. Desmit līdz četrpadsmit gadsimtus vēlāk (1827 gadā) daļa no pāļiem tika apsekota – lapegles koksne izskatījās pārakmeņojusies un ar grūtībām pakļāvās mehāniskai apstrādei.

Sibīrijas lapeglei, kā īpaši izturīgam materiālam, piemīt augsts potenciāls logu un durvju kārbu, kā arī trepju un mēbeļu izgatavošanā. Augstas nodilumizturības dēļ, šī koksne plaši tiek izmantota grīdas dēļu, bet ārējo apstākļu noturības dēļ, dārza mēbeļu, apšuves un terases dēļu ražošanā.

informācija par lapegles pielietojumu celtniecībā un saimniecībā atrodama šeit vai gribi zināt vairāk?

Krāsu gammā lapegli var attiecināt vismaz 12 toņu nokrāsām un šai ziņā tā ir pārāka par tādiem cēlkokiem kā ozols, dižskabārdis, osis un kļava. Krāsojuma spektrs ir no gandrīz balta ar viegli dzeltenu pieskaņu līdz pat tumši sarkanīgi – brūnai nokrāsai. Bet pamata tonis ir dzintarkrāsa. Virsmai piemīt zīdains spīdums.

Šādas toņu atšķīrības ir skaidrojamas ar konkrētā koka augšanas vietu, augsnes ķīmisko elementu sastāvu un ģeoloģiju.

Kā piemērs , tiek uzskatīts , ka sarkanā toņa lapegle aug ar dzelzsrūdu bagātīgā augsnē, un kalpo kā ģeoloģiska norāde uz iespējamo izrakteņu esamību augsnē. Jāmin arī, ka sarkanā toņa lapegles koksne ir arī smagāka par gaišako toņu lapegles koksnēm.
Nenoliedzami, Sibīrijas lapeglei ir skaista tekstūra un koksnes krāsojumam nav nepieciešama apdare vai papildus apstrāde. Ārdarbos izmantota neapstrādāta lapegles koksne ar laiku (saules, lietus, sniega un vēja ietekmē) paliek sudrabaini pelēkā tonī , kas piedod ēkai romantisku un antīku veidolu.

Kā lielākais šīs koksnes trūkums tieks uzskatīts sarežģītais apstrādes cikls. Sibīrijas lapegles kaltēšanai , pārstrādei un apstrādei ir nepieciešamas zināšanas un pieredze. Jo šī koksne ir ļoti kaprīza , sveķaina un blīva. Līdz ar to, tai atšķiras visi kokapstrādes cikli , salīdzinoši ar citiem skuju kokiem , kā piemērs – kaltēšana un smidzināšna, atšķiras nepieciešamo iekārtu jaudas (zāģi , ēveles utt.) , atšķiras zāģu un ēveļnažu asināšanas leņķi , kā arī galējā apstrāde – montāža , krāsošana, eļļošana utt.

Savukārt lielākais ieguvums ir tas , ka Lapegles materiāls ir optimālais variants no izmaksu viedokļa salīdzinot ar citiem cēlkokiem un cietkoksni , ņemot vērā ilgtspējību, kvalitāti , ekoloģiju un vizuālo izskatu.

Close Menu